The way: Tur, kur deguns rāda..

Pēc pavadītajiem pāris mēnešiem Dienvidu salas ziemeļos, esmu atkal izlēmusi ņemt savu karieti un doties ceļā. Šoreiz braucu apskatīt salas otru pusi. Galamērķis - Queenstown'a. Tur mani mīļie kalni.
Lai gn laikapstāklis nav visai labvēlīgs - vai tad kāds var apturēt to, kas grib, tik ļoti grib?

Plānojot ceļojumu izmantoju kādu ļoti labu padomdevēju - NZFrenzy un arī labu aplikāciju Campermate, ja nu kādam noder. Diemžēl ceļš no Nelsonas uz Kaikouru ir slēgts, pagājušā gada zemestrīces dēļ, tādēļ nedaudz novirzamies no plānotā ceļa.

Saplānotais maršruts nelielajam Road Trip'am

Bet pirms došanās prom, nedaudz par piedzīvoto Nelson'ā. Atkal 2 darba vietas, bet tas jau labi, jo plānā ir iekrāt naudiņu, lai var atkal ceļot. Tātad cītīgi strādāju dārzniecībā un tidzniecības centra kafenē. Tā nu nopelnījusi naudiņu, izlemju doties ceļā, ar plānu būt Queenstownā uz savu dzimšanas dienu. Tātad ceļam tiek atvēlētas 10 dienas. šjos pāris mēnešos esmu iepazinusies un sadraudzējusies ar tiiiik foršiem cilvēkiem. Meitenes no Polijas (Michalina un Joanna) un super foršā Japāniete Miku. Un man par prieku satiku arī latviešu meiteni - Gerdu no Valmieras :) Tik forši bij satikt tautieti.

Meitenes atpūšās

Waimea Nursery tīms. Michalina, es un Miku.

Pirms došanās pavisam prom no Nelsonas, brīvajās dienās aizšāvu apskatīt tuvākos dabas brīnumus. Daba tik tiešām ir brīnumaina un neaprakstāmi skaista. Granīts, kas dabīgi izveidojies pāršķelta ābola veidolā, ir tūristu iecienīts un patiesi skaists.

Split apple rock.

Haizivs fileja Rig. Tiiik ļoti garšīga

Darbs ir likts pie malas un pārslēdzos uz dzīvi savā karietē. Plāns ir apskatīt skaito Golden Bay un turpināt ceļu pa Dienvidu salas Austrumu krastu. Tā kā laiks ir ierobežots, neizdodas iziet slaveno Abel Tasman track, bet toties izdodas apskatīt tā apkārtni un skaistās pludmales. Abel Tasman ir Nīderlandiešu vīrs, kurš 1642. gadā atklājis daļu Austrālijas, Tasmānijas un nonācis arī līdz Jaunzēlandei. Tagad viņa vārdā ir nosaukt nacionālais parks, kalns un daudz citas svarīgas vietas un lietas.

Jau no paša agra rīta esmu rzervējusi savu dzimšanas dienas dāvanu - lēcienu ar izpletni no 5km augstuma. Tieši virs Golden Bay. Tur no augšas var redzēt skaisto piekrasti, kalnus, okeānu un pat ziemeļu salu un Wellingtonu.

Mans pirmais lēciens ar izpletni.

Gatava lēcienam

No augšas tas izskatās aptuveni tā :)

Pēc mana lēciena esmu laimīga, apstulbusi un ar aizkritušām ausīm. Neiesaku lēkt, ja ir iesnas. Tas atsucas uz ausīm un rezultātā tur augšā izjutu milzīgas sāpes ausīs, bet pēc mirkļa tās pārgāja, kad izpletnis bija atvēries un mēs bijām nedaudz tuvāk zemei, izjutu laimi pilnīgu. Mieru. Klusumu. Un neaprakstāmu sājūtu. Ausis atgāja tikai trešajā dienā. Bet tas nemazināja sajūsmu par piedzīvīto.

Nākamais galamērķis ir Wharariki pludmale, kas atrodas pašā Dienvidu salas augšpusē (t.i. ziemeļos)

Wharariki pludmale - viena no skaistķajām pludmalēm pasaulē.

Wharariki pludmale. Klints ar vairākām sejām

Wharariki pludmales saulriets.

Viena no foršajām mazajām pilsētiņām ir Takaka. Tā ir mana viena no mīļākajām vietām. Sajūtas šeit tādas gaišas radās.

Takaka zīmējums uz ēkas sienas.

Iegriezos arī kādā zušu/lašu audzētavā, kurā varēja sastapt mazos zvēriņus - cūciņas, kaziņas, trušus un citus mājas zvērus.

Mazais, rozā pumpuriņš...

Nokļuvām Christchurch'ā, bet tā kā biju jau tur bijusi, neuzturējos pārāk ilgi un turpinājām ceļu lejā uz dienvidiem. Laika apstāklis gan nebija no tiem labākajiem un jo vairāk kustējāmies uz Dienvidiem, jo vēsāks kļuva. Līdz nonācām Moeraki, kur pvisam īpatnēji veidojumi no nogulumieža (mudstone) sasniedz pat līdz 3m diametrā.

Moeraki builders - manuprāt tas ir "Death Star"

Tā lūk priecājos :)

Dodamies tālā un nonācām Dunedin pilsētā, kas ir otrā lielākā pilsēta Dienvidu salā. Tai nav ne vainas. Šeit atradām dušas ar karstu ūdeni par baltu velti :) kas Jaunzēlandē ir tiešām retums. Šeit arī atrodas pasaules stāvākā iela.

World's steepest street - Baldwin street

Lūk tik stāva ir šī iela

Nākamā apstāšanās ir pie Tunnel Beach, kurā ir neaprakstāmi skaistas klintis un visādi dabas veidojumi. Tur tiešām ir visādi tuneļi un ūdenskritumi un augstas klintis.

Skats uz Tunnel Beach no augšas

Mazs, mazītiņš cilvēciņš :)

Dodamies tālāk un te arī sasniegts tālākais Dienvidu punkts Jaunzēlandē. Vējš un lietus. Tāds suņa laiks :(

Tālākais Dienvidu punkts

Ir pienākušas Lieldienas un man nāk prātā ideja, ka arī ceļojot ir iespējams svinēt Lieldienas tā it kā es būtu mājas. Ar olu krāsošanu un "sišanos". Domāts darīts. Esam nonākuši Bluff un tā izskatās pēc lieliskas vietas, lai vilktu ārā gāzes plītiņu un katlus un olas :) Iepriekš sagatavotās sīpolu mizas cītīgi vadāju līdzi, bet pārējais nāk no dabas un no tā, kas pa rokai.

Bluff - te tās slavenās austeres dzīvo

Lieldienu aktivitātes

un pats Lieldienu zaķis ar saviem burkāniem

Pēc Lieldienu aktivitātēm atrodam naktsvietu un no rīta esam Invercargill, kur dzīvo slavenais "World's fastest Indian" Iesaku noskatīties filmu, kas ir patiess stāsts par onkulīti Burt Monro no Invercargill, kurš pats uzķūnoja veco moci. Šī pilsētiņa ir forša, lai arī citi stāsta, ka te tādi lauki vien ir, man tā gan nešķiet. Pilsēta skaista, ar savu vēsturisko akcentu un visu nepieciešamo mierīgai dzīvošanai.

Filma

un te arī pats slavenais "indiānis"

Pēc vairāku stundu ilgas skatīšanās uz močiem, devāmies tālāk un nākamais mēŗkis ir slavnais Milford Sound (Milforda fjordi). Tas ir viens no pasaules populārākajiem tūristu galamērķiem un pavisam noteikti vispopulārākais galamērķis Jaunzēlandē. Par laimi arī laika apstāklis ir labvēlīgs pēdējai ceļošanas dienai. Un beidzot spīd saule.

Milford Sound

Prieks un laime

Milijonu gadu vecie ūdenskritumi

Tāds nu gan sanāca mans ceļojums. Šeit ir ļoti, ļoti daudz, ko redzēt. Esmu izbraukājusi tās populārākās vietas, bet tās īpašās, kuras tikai zinātāji zin, tās vēl jāatklāj.
Esmu atgriezusies Queenstownā laikus un savu dzimšanas dienu nosvinu godam - uzkāpjot augstākajā kalnā, kas atrodas pilsētā - Ben Lomand - 1700m augsts, bet kāpjams ar visām četrām. Šāds kāpiens manuprāt man nav bijis nekad. Grūti? Jā, ļoti. Patika? Jā, ļoti. Vēlreiz? mmmm padomāšu :D Bet par visiem 100% bija to vērts.