Nu redz, kad dzīvo dzīvi mierīgo ar patstāvīgu dzīvesvietu un darbu, nav ko daudz rakstīt par iepaidiem un sajūtām.. tikai tad, kad mums tā vairs nav, tad gan cenšamies nelaist to visu vaļā... Ar to gribēju teik, ka esmu devusies atkal ceļā. Šoreiz apceļoju Rietumu krastu Dienvidu salai. Esmu ceļā dažās dienas tikai, bet pilna iespaidiem un man noteikti ir ko teikt un stāstīt. Bet pirms tam, par to kā tad man gāja šos gandrīz 4 mēnešus, ko pavadīju Queenstown'ā. Dzīvoju kā princese, tiiik skaistā vietā. Manuprāt visas mājas Queenstown'ā ir ar skaistiem skatiem.
 |
| Skaistais Queenstown'as ezers |
 |
| Brīvos brīžos ir sanācis arī iziet pastaigā Queenstown'as rajonā |
 |
| Un te vēl skaistāks skats pa logu, pagaidu mājas |
Dzīve Queenstown'ā gan sākās ar pāris nedēļu dzīvošanos mašīnā, bet tas jau aizmirsies un lielās bēdas par šauro un neērto dzīvi ir prom. Māja kurā izīrēju vienu istabu bija 40 min gājienā no pilsētas, kas bija tīri labi, jo reiz pa reizei varēja izlocīt kājas.. jāsaka gan jauka pastaiga bija tikai vienā virzienā t.i. lejup no kalna. Protams visu laiku jau nevar but uz zaļā zara :) un mājas īpašniece paziņo, ka pati vēlas nākt dzīvot tur un izliek ārā visus īrniekus. Par laimi sagadās tā, ka atrodam visi kopā māju Fernhill'ā, kas ir ar vēl skaistāku skatu uz ezeru un kalniem. Nu jau esmu apreibusi no ikdienas skata pa logu. Pa lieliem, lieliem logiem. Dzīvojam dzīvi savējo un esam laimīgi. Protams ar maziem kurioziem, kad es atklāju, ka mans piens tiek izdzerts un vīns ar, un veļas pulveris tiek lietots. It kā jau visi pieauguši cilvēki.. ehh, bet ko tur daudz iet par sīkumiem satraukties.
 |
| Erik's fish and chips. Darba procesā |
Darbā iet labi. Esmu gandrīz profesionals fish and chips darbinieks :) Īpašnieki pār visām varītēm nevēlas mani laist prom un cenšas darīt visu iespējamo, lai es palieku. Man par pārsteigumu, viņi bij sarīkojuši ballīti par godu 18.novembrim. Lai kā man likās, ka īpašniekiem ne visai tīk ārzemnieki, viņi pārsteidza mani nesagatavotu. Kad pēc garās darba dienas, bija slepus izdekorējuši treileri ar Latvijas karodziņiem, sarkanbaltsarkanajiem baloniem un pat torti saorganizējuši ar Latvijas karogu, paši ietērpušies sarkanbaltsarkanā drēbēs un nopirkuši mani mīļāko alu. Es tiešām biju tiiik pārsteigta un tiiik priecīga. Jutos lepna par par Latviju, par to, ka varu nest Latvijas vārdu pasaulē un dalīties ar visu to bagātību, kas mums ir.
 |
| Viss izrotāts, viesi sapucējušies, varam svinēt 18.novembri |
 |
| Īpašā kūka, īpašā dienā |
 |
| ķeros klāt! :) |
Bet tā teikt, esmu tak šeit, lai ceļotu. Un jutu, ka ir pienācis laiks atkal spert mazos solīšus un rāpties ārā no mīkstā dīvāna un pricešu dzīves ar lieliem logiem. Tagad mani logi ir manā mašīnā. Un tik un tā jūtos kā princese.. jo ir tak logi ne tikai tie pa malām, bet arī griestos.. tā lai varu redzēt zvaigznes, lai mostos ar rīta sauli, lai iegrimtu domās kad lietus lāses sitās savā ritmā... Nu viens laimīgs cilvēks es esmu :)
 |
| Laimīgs cilvēks |
 |
| Amigos meksikānu kafejnīca Wanakā |
Braucu pa Rietumu krastu un pirmā pietura ir Wanaka. Tur jau biju bijusi, ļoti skaista maza pilsētiņa. Varētu teikt mazā Queenstowna. Atradusi brīnišķīgo Amigos meksikāņu ēstuvi, ielocīju vienu taco, pirms dodos tālāk :) Tad nu man tās dienas mērķis bija tikt lūdz piekrastei un mazam miestiņam Haast. Tur nemanīju nevienu vietu, kur sirds kārotu pārnakšņot, tāpēc turpināju ceļu. Braucu līdz pat tumsai. Tā nu saprotot, ka vajag stāties malā un likties uz auss. Meklēju kaut vienu sāna ieliņu... Bet, nekā.. Te ir tā - viens ceļš un pavisam dažas vietas kur nogriezties prom no ceļa. Un tās pašas ir speciāli izveidotas ar apskatu objektiem, takām utt. Tātad tās tiek apsaimniekotas un pārbaudītas. It īpaši tiek pārbaudīts vai tādi nelegālie nakšņotāji, kā es, tur nemitinās. Bet tobrīd citas iespējas īsti neredzēju. Rullēju malā un iekārtojos uz čuču. Kā nu ne.. pēc minūtēm 20, es nebiju vienīgā, kas šādi domāja. Hehee nelegālie "kemperi".
 |
| daudz nevajag lai būtu kā vēzis |
Protams, zinot, ka nedrīkst ilgi vārtīties, jau plkst. 6:00 no rīta esmu augšā un eju vērot dabu, okeānu un mežu. Ārkārtīgi skaisti. Izstaigāju krustu šķērsu visu kur vien var. Brokastoju okeāna malā raugoties uz trakojošo ūdeni. Vakar noķēru sauli, esot Queenstownā. Arī dienās apmākušās ir jālieto aizsargrēms. :)
 |
| Fjorlandes pingvīns, kuru tā arī neredzēju |
Dodos tālāk... cenšos pie katras dabas takas norādes izlocīt kājas un iziet to. Un tas ir pasakaini. Tāda daba tik interesanta, tik krāsaina. Un tā jau ir ikdienas norma - atrast kādu dabas taku un doties mazā ceļojumā, kur ikkatru reizi ir kaut kas pārsteidzoš un acij tik tīkams. Atrodu vietu, kas ved līdz pludmalei... Un izrādās šo pludmali ir iecienījuši pingvīni. Turklāt īpaši pingvīni - Fjordlandes pingvīni (Fiorland crested penguins) - ir retākie Jaunzēlandes pingvīni. Tiem ir īpaša pazīme, dzeltanas uzacis :) Redzēt tos var periodos no Jūlija līdz Novembrim un no Janvāra līdz Martam... tā kā ir decembris, nesanāca man tos ieraudzīt.
 |
| Fox Glacier, varenais ledājs |
Priecīga par pingvīniem dodos tālāk. Un nu jau mērķis ir Fox Glacier. Esmu dzirdējusi, ka tā ir pasakaina vieta ar burvīgiem skatiem.Īsāk sakot tas ir ledējs, kas visu laiku ir kustībā un kūstot ledum kalnu pakājē veidojas upe. Milzīga ledus masa. Neaptverams skats. Iepriekš nebiju pat iedziļinājusies šādās lietās, iespējams tāpēc, ka mūsu augstākais kalns ir 400m augsts un nekāda kūstoša ledāja mūsms nav. Lai vai kā esmu apburta no skata vien. Un šeit tas nav vienīgais tāds. Tie ir vairāki un Fox Glacier ir 3 lielākais Jaunzēlandē. Apskatos, izstaigāju savas takas un nākamajā dienā dodos uz nākamo ledāja vietu, kas ir 25min braucienā - Franz Josef Glacier, kas ir tikpat varens ledājs... Bet sajūtu ziņā, šis ir tāds it kā tu pats būtu daļa no tā visa. Nezinu, kas tieši, bet šī vieta man lika apstāties. Sajūtas tādas, it kā laiks būtu apstājies. Kaut arī lietus, kaut arī draņķa laiks un mākoņi visapkārt.. tās sajūtas ir vienreizējas. Iespēja noīret helikopteri par pārsimt dolāriem var doties tieši augšā pie ledāja. zilzili ledus gabali... kā jūra. Es gan pataupīju šo burvīgo iespēju citai reizei, jo laika apstāklis nebija tam labvēlīgs.
 |
| Fox Glacier otra puse |
 |
| Franz Josef Glacier, tur tālumā tas ledājs ir |
 |
| Nelielā izkārtne, kurā pamanīju Andra Apses vārdu |
Kad ierados Franz Josef pilsētiņā, izbraukāju to krustu šķērsu, lai zinu kur kas atrodas un noskatīju iespējamo nakstmītni. Pa ceļam ievēroju, ka tādā kā nekurienes vidū ir Galerija... pie sevis nosmaidīju un domāju, skaisti, bet noteikti tā līdz galam nenovērtēta, apmeklētāju ziņā... pēc kāda brīža, kad devos atpakaļ braucu garām tai pašai galerijai. Un kā nu ne, acis iepletās kad ieraudzīju galerijas nosaukumu - Andris Apse Gallery. Es kā mēma "metu ripā" un braucu iekšā skatīties. Un tavu brīnumu, tiešām - slavens latviešu fotogrāfs, kurš pavadījis visu savu dzīvi Jaunzēlandē, pēc pārcelšanās pirmskara laikā no Latvijas 6 gadu vecumā kopā ar ģimeni. Ārkārtīgi skaistas fotogrāfijas. Pavadīju galerijā kādas pāris stundas, runādama ar darbinieci Lauren, meiteni no amerikas, kas izstāstija un parādīja par viņa dzīvi un darbu. Pašu Andri gan nesatiku, jo dzīvojas citā miestiņā. Bet sajūtas labas. Tādas īpašas. Tāds lepnums par saviem tautiešiem.
 |
| Andra Apses foto galerija |
 |
| Pancakes rocks jeb pankūkklintis |
Pēc Franz Josef turpināju ceļu uz Greymouth, bet kaut kā ir vietas, kas mani nevelk. Vabūt tā ir sagadīšanās ar nelabiem laika apstākļiem vai kaut kādām sadzīviskām ķibelēm, bet ļaujos savai intuīcijai un nepalieku vietās, kur šķiet, ka to nevajag darīt. Tad nu devos tālāk uz Punakaiki, kur atradu fantastisku vietu, tieši blakus okeānam. Tur pavadīju 2 dienas :) Un vispār tā vieta man ļoti ļoti patika. Atradu savu akmeni uz kura sēdēju un meditēju.. laiks paskrēja nemanot un to pēc tam redzēju uz savas sejas, jo saules brilles, 3 stundas meditējot, bija iesauļojušās :D tad nu mēģinu tikt pie viena toņa iedeguma :) Punakaiki ir īpaša vieta ar to, ka tur var redzēt īpatnējas klintis, kas tiek dēvētas par pankūkklintīm. Zinātniekiem ir tikai nojausma par to kā tās ir radušās un kapēc tieši tādas. Pavadīju šai vietā pāris dienas un devos tālāk. Nākamā pietura bija roņu kolonija, kurā varēja redzēt kā dzīvo roņi, protams no diezgan liela attāluma, lai viņus netraucētu. Pavēroju tos kādu brīdi, izstaigāju visas takas un atkal devos ceļā.
 |
| Mana kariete un māja :) |
 |
| Viena no manām mīļākajām vietām Punakaiki |
 |
| Roņu kolonija un bāka pašā otrā galā, labs pārgājiens sanāca |
Beidzot tiku līdz vietai, kuru man ieteica Lauren no Andra Apses galerijas. Gentle Annie ir tā vieta, kur esmu apmetusies vismaz uz 3 dienām. Un viņai bij taisnība par visim 100. Pasakaina vieta no kuras negribās doeties prom. Tādā nekurienes vietā, pavisam tuvu okeānam, ar mazu kafejnīcu un super foršiem cilvēkiem. Te ir mierīgi. Labi. Un te var dzīvot savu mierīgo dzīvīti, satikt daudz ceļotāju no visām pasaules malām. Ir atlikusi vēl viena pilsētiņa, ko apskatīt un tā ir Karamea, tad būšu izbaudījusi visu Ritumu krastu Dienvidu salai.
 |
| Gentle Annie - vieta, kur laiks apstājas |
Kas tālāk? Nezinu. Plāna nav. Un tas ir pats labākais plāns :)
Būs vēl - uz tikšanos 🌎😍
