Realitāte

Reizēm es prātoju - kas ir tas ceļš pa kuru eju, redzu un jūtu? Vai katra diena ir krāsu un prieka pilna..?
Ir! Bet ne vienmēr tas ir skaidri saskatāms.
Runājot par darba meklējumiem šeit.. Esmu saskārusies ar daž ne džādām situācijām, bet vienu zinu skaidri, nokārt degunu un rokas nedrīkst!

Kivi augļu pakotava

Tā jau vien liekas, ka te iespējams viss - tik brauc šurp un izvēlies, ko vēlies, bet ne vienmēr tā tas ir. Man par laimi tiešām paveicās nokļūt kiwi augļu pasaulē (Bay of Planty) un es teiktu nejauši, jauši, nonākt Kiwi Produce mazajā pakotavā, kur visi draudzīgi un mīļi.. Bet šī labvēlība savā ziņā bija jānopelna.. t.i. lai vai cik šeit cilvēki saprotoši un atsaucīgi, saskāros ar tādiem, kas šķiro un vērtē Tevi pēc tā vai esi vietējais vai kārtējais iebraucēs un piķa pelnītājs. Nācās tā kārtīgi pacensties, lai es varētu iekļautis šajā sabiedrībā.. kaut vai saprast sarunas un spēt komunicēt, nevis tikai izpildīt komandas, kas dotas vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Brīžos, kad strādājām, vietējie izdomāja uzspēlēt kādu vārdu spēli un Tu saproti, ka nesaproti, ko tie pārējie runā... jūties nedaudz muļķīgi.. bet tad pienāk Tava kārta, met uz labu laimi kaut ko ārā.. Reizēm trāpi, reizēm nē.. un tad redzi citos smīnu un kādu repliku, ja anetrāpi.. Norij to un domā par to, ka esi šeit, jo nedaudz jāpiekrāj naudiņa mašīnai, lai var ceļot un baudīt... Kā par nelaimi šogad sezona ir ļoti slikta un laikapstākļi ir pilnīgi nepiemēroti kivi augļu lasīšanai un tādēļ arī pakošana kavējas... līdz ar to naudiņu iekrāt neizdodas tik ātri, cik plānots..

Šādās un ne tikai šādās paciņās tika sapakoti kivi

Lai ietaupītu nolemju piestrādāt hostelī, kurā dzīvoju. Tas ir liels - 350 cilvēkiem. Lielākoties tieši strādnieki no apkārtējām salām sabraukuši, lai nopelnītu kādu naudiņu. To viņi dara regulāri jau daudzus gadus. 300 cilvēku koplietošanas telpas ir nepārtraukti jāuzkopj un to dara tie, kas vēlas ietaupīt, jo ir iespēja tīrīt par dzīvošanu. Tad nu birstes un lupatas rokā un aiziet. 2h darbs 4 dienas nedēļā. Domādama par to, ka darbs ir darbs un svarīgi ir to padarīt labi un kārtīgi, jo jebkurš darbs māca darītāju. Un ja jau es varu berzt mājās podu un tīrīt plīti un mazgāt grīdas - ar ko atšķiras šis darbs? ar vairākiem podiem, plītīm un daudz nopietnākiem tīrīšanas līdzekļiem.. Visam sava nasta.

Kiwi Corral, vieta kurā dzīvoju kopā ar vēl 300 tādiem kā es

Sakrāju naudu, nopērku auto, atbraucu uz tik slaveno kūrortu ar it kā tik daudzām iespējām.. tai skaitā arī darba iespējām.. bet kā tad ir patiesībā?

Mans jaunais rumaks

Konsultējoties ar vietējo darba aģentūru, sastādu savu CV. Jau laicīgi tiek sūtīti pieteikumi uz dažādām pozīcijām, kas kaut cik atbilst darba pieredzei un izglītībai.. Atbraucot uz vietas, rokās 20 kopijas. Doma, ja nesanāk attālināti, tad jāmet kauns pie malas un jāiet katrā vietā, kas uzrunā.. 16 iestādēs ir informācija par mani... tikai vienā no tām, mani palūdz atnākt nākamajā dienā uz pārrunām - Indiešu restorānā, par viesmīli uz pus slodzi. Protams piekrītu un atnāku. Esmu priecīga, jo tas ir labāk nekā nekas.

Indiešu restorāns - Tandoori Palace

Protams, tas nav nekāds pirmās klases restorāns, bet gan līdzinās tādai kafejnīcas tipa iestādei ar gandrīz restorāna manierēm. Sāku strādāt un man par laimi Indiešu virtuve man nav sveša un varu diezgan ātri pielāgoties viņu ritmam. Jūtu, ka restorānā ir tik daudz sīku lietu, ko varētu uzlabot, pielabot un padarīt patīkamāku. Saprotu, ka nevaru tā ņemt un izrīkot visus sakot, ka Jums te viss ir nepareizs.. Bet aprunājoties ar vadītājiem un maz pamazām lietas uzlabojas. Jau pašā sākumā tieku brīdināta, ka strādāšana nebūs nekāda lielā, jo ziema kaut kur ir aizkavējusies un tūristu nav tik daudz kā citos gados. Es protams piekrītu visam, jo darbu tak vajag.

Vieta, kur nakšņoju savā auto

Dzīvoju savā mašīnā. Bet tas ir dārgi (jo tāpat vien ielas malā nedrīkst nakšņot savā auto, tas jādara speciālās vietās, kuras protams maksā) un paliek ļoti drūmi, jo laika apstākļi nav tie labākie - visu laiku līst. Augšā sniedziņš, lejā - lietus. Dzīvot mašīnā ir forši, līdz kamēr nepienāk aukstums un slapjums... viss ir kompakti sapakots un sasaiņot un ejot uz virtuvi vai dušu, kā par nelaimi vienmēr kaut kas tiek aizmirsts.. kad izrāpies no mašīnas un ārā līst kā pa Jāņiem, aši, aši savās visas mantiņas un skrien uz dušu, kura atrodas kādus pārsimts metrus no auto. Tad, kad esi ticis līdz dušai, saproti, ka dvielis tak palika mašīnā... Lai varētu aizmigt un justies kaut cik silti - katru vakaru jāsildās karstā dušā, lai kāju pirstiņi ir silti un tad aši, āši skriešus uz mašīnu un guļammaisā iekšā. Tad ir silti. Vispār gulēt bija tīri labi, bet no rītiem traki riebīgs bija kondensāts, kas pie logiem un lūkas sakrājies. Tā kā mašīna nav nekāda lielā, iespēja, nepieskārties bija gandrīz nekāda. Tik ļoti biju noilgojusies pēc gultas un sausuma un kaut vai vienkārši izstaipīšanās kājās stāvot. Kāpēc tad dzīvoju mašīnā tik ilgi? Tāpēc, ka visus labos un lētos īres variantus izķer momentā. Bet pēc kāda laika pienāca arī mana laimīgā diena un visbeidzot tiku pie mājām. Pasakaini skaistā vietā ar brīnišķīgu skatu uz kalniem. Bet kā jau kūrortā, šeit nekas nav lēts un arī īre sit pa kabatu. Un mans pusslodzes darbs ir pēc iespējas ātrāk jāpārvērš pilna slodzes darbā.

Erik's Fish and Chips 

Vēlreiz pieķeros pie sava CV uzlabošanas un šoreiz to padaru acij tīkamāku un stipri saīsinot un pieliekot bildi klāt. Nosūtu dažām iestādēm savu pieteikumu, kuras meklē darbiniekus ar vietējās avīzes palīdzību. Un kā nu ne - jau nākamajā dienā saņemu epastus un zvanus, ar aicinājumu uz pārrunām. Pus pa jokam nosūtīju pieteikumu vietējai Fish and Chips ēstuvei, kura ierīkota treilerī un ir labākie savā jomā šajā pilsētā. Un tik tiešām gardi un patīkami. Aizeju uz pārrunām. Tās manuprāt, bija manas mūžā garākās pārunas - teju 1,5h garumā. Ēriks, ēstuves īpašnieks, ir ļoti interesants tipiņš un viņa galvenā raize ir vai es protu runāt un saprast angļu valodā pieteikami labi. Viņš arī izlemj uzzvanīt uz Kivi pakotavu, lai pārliecinātos, ka es esmu vērtīgs darbinieks. Un par laimi, Kiwi Produce bija tiešām priecīgi un ļoti apmierināti ar manu darbu. Dabūjis labas atsauksmes Ēriks zvana man un saka, ka pēc nedēļas varu sākt strādāt.

Grazë restorāns

Bet kamēr tas viss notiek, es esmu paspējusi jau aiziet uz vēl kādām pārrunām, kas ir fantastiskā vietā 10 min braucienā no pilsētas. Ļoti atgādināja Kroņauces Zoltneru, kas ir nekurienes vidū, bet ar savu īpašo atmosfēru un stilu. Tur gan prasa diezgan pieredzējušus darbiniekus... Bet pārrunas norit ļoti mierīgi un draudzīgi un īpašnieks ir viens no retajiem šeieniešiem kas zin, kur ir Latvija un pat ir bijis Rīgā. Tad nu puse no sarunas bija par manu mīļo Latviju :) Un kā nu ne, ja jau viss reizē, tad reizē - Indiešu restorāns ir izdomājis man dot vairāk stundas darba. Tāda neliela dilemma, ko nu darīt? Kur būs labāk, to jau nevar zināt...

Redz kā joks jokam un te nu es esmu :) Redzēsim, ko dzīve atnesīs!