Mans dīvāns, mana kariete, mana māja - mans auto!

Nu redz, kad dzīvo dzīvi mierīgo ar patstāvīgu dzīvesvietu un darbu, nav ko daudz rakstīt par iepaidiem un sajūtām.. tikai tad, kad mums tā vairs nav, tad gan cenšamies nelaist to visu vaļā... Ar to gribēju teik, ka esmu devusies atkal ceļā. Šoreiz apceļoju Rietumu krastu Dienvidu salai. Esmu ceļā dažās dienas tikai, bet pilna iespaidiem un man noteikti ir ko teikt un stāstīt. Bet pirms tam, par to kā tad man gāja šos gandrīz 4 mēnešus, ko pavadīju Queenstown'ā. Dzīvoju kā princese, tiiik skaistā vietā. Manuprāt visas mājas Queenstown'ā ir ar skaistiem skatiem.

Skaistais Queenstown'as ezers

Brīvos brīžos ir sanācis arī iziet pastaigā Queenstown'as rajonā

Un te vēl skaistāks skats pa logu, pagaidu mājas

Dzīve Queenstown'ā gan sākās ar pāris nedēļu dzīvošanos mašīnā, bet tas jau aizmirsies un lielās bēdas par šauro un neērto dzīvi ir prom. Māja kurā izīrēju vienu istabu bija 40 min gājienā no pilsētas, kas bija tīri labi, jo reiz pa reizei varēja izlocīt kājas.. jāsaka gan jauka pastaiga bija tikai vienā virzienā t.i. lejup no kalna. Protams visu laiku jau nevar but uz zaļā zara :) un mājas īpašniece paziņo, ka pati vēlas nākt dzīvot tur un izliek ārā visus īrniekus. Par laimi sagadās tā, ka atrodam visi kopā māju Fernhill'ā, kas ir ar vēl skaistāku skatu uz ezeru un kalniem. Nu jau esmu apreibusi no ikdienas skata pa logu. Pa lieliem, lieliem logiem. Dzīvojam dzīvi savējo un esam laimīgi. Protams ar maziem kurioziem, kad es atklāju, ka mans piens tiek izdzerts un vīns ar, un veļas pulveris tiek lietots. It kā jau visi pieauguši cilvēki.. ehh, bet ko tur daudz iet par sīkumiem satraukties.

Erik's fish and chips. Darba procesā

Darbā iet labi. Esmu gandrīz profesionals fish and chips darbinieks :) Īpašnieki pār visām varītēm nevēlas mani laist prom un cenšas darīt visu iespējamo, lai es palieku. Man par pārsteigumu, viņi bij sarīkojuši ballīti par godu 18.novembrim. Lai kā man likās, ka īpašniekiem ne visai tīk ārzemnieki, viņi pārsteidza mani nesagatavotu. Kad pēc garās darba dienas, bija slepus izdekorējuši treileri ar Latvijas karodziņiem, sarkanbaltsarkanajiem baloniem un pat torti saorganizējuši ar Latvijas karogu, paši ietērpušies sarkanbaltsarkanā drēbēs un nopirkuši mani mīļāko alu. Es tiešām biju tiiik pārsteigta un tiiik priecīga. Jutos lepna par par Latviju, par to, ka varu nest Latvijas vārdu pasaulē un dalīties ar visu to bagātību, kas mums ir.

Viss izrotāts, viesi sapucējušies, varam svinēt 18.novembri

Īpašā kūka, īpašā dienā

ķeros klāt! :)

Bet tā teikt, esmu tak šeit, lai ceļotu. Un jutu, ka ir pienācis laiks atkal spert mazos solīšus un rāpties ārā no mīkstā dīvāna un pricešu dzīves ar lieliem logiem. Tagad mani logi ir manā mašīnā. Un tik un tā jūtos kā princese.. jo ir tak logi ne tikai tie pa malām, bet arī griestos.. tā lai varu redzēt zvaigznes, lai mostos ar rīta sauli, lai iegrimtu domās kad lietus lāses sitās savā ritmā... Nu viens laimīgs cilvēks es esmu :)

Laimīgs cilvēks

Amigos meksikānu kafejnīca Wanakā

Braucu pa Rietumu krastu un pirmā pietura ir Wanaka. Tur jau biju bijusi, ļoti skaista maza pilsētiņa. Varētu teikt mazā Queenstowna. Atradusi brīnišķīgo Amigos meksikāņu ēstuvi, ielocīju vienu taco, pirms dodos tālāk :) Tad nu man tās dienas mērķis bija tikt lūdz piekrastei un mazam miestiņam Haast. Tur nemanīju nevienu vietu, kur  sirds kārotu pārnakšņot, tāpēc turpināju ceļu. Braucu līdz pat tumsai. Tā nu saprotot, ka vajag stāties malā un likties uz auss. Meklēju kaut vienu sāna ieliņu... Bet, nekā.. Te ir tā - viens ceļš un pavisam dažas vietas kur nogriezties prom no ceļa. Un tās pašas ir speciāli izveidotas ar apskatu objektiem, takām utt. Tātad tās tiek apsaimniekotas un pārbaudītas. It īpaši tiek pārbaudīts vai tādi nelegālie nakšņotāji, kā es, tur nemitinās. Bet tobrīd citas iespējas īsti neredzēju. Rullēju malā un iekārtojos uz čuču. Kā nu ne.. pēc minūtēm 20, es nebiju vienīgā, kas šādi domāja. Hehee nelegālie "kemperi".

daudz nevajag lai būtu kā vēzis

Protams, zinot, ka nedrīkst ilgi vārtīties, jau plkst. 6:00 no rīta esmu augšā un eju vērot dabu, okeānu un mežu. Ārkārtīgi skaisti. Izstaigāju krustu šķērsu visu kur vien var. Brokastoju okeāna malā raugoties uz trakojošo ūdeni. Vakar noķēru sauli, esot Queenstownā. Arī dienās apmākušās ir jālieto aizsargrēms. :)

Fjorlandes pingvīns, kuru tā arī neredzēju

Dodos tālāk... cenšos pie katras dabas takas norādes izlocīt kājas un iziet to. Un tas ir pasakaini. Tāda daba tik interesanta, tik krāsaina. Un tā jau ir ikdienas norma - atrast kādu dabas taku un doties mazā ceļojumā, kur ikkatru reizi ir kaut kas pārsteidzoš un acij tik tīkams.  Atrodu vietu, kas ved līdz pludmalei... Un izrādās šo pludmali ir iecienījuši pingvīni. Turklāt īpaši pingvīni  - Fjordlandes pingvīni (Fiorland crested penguins) - ir retākie Jaunzēlandes pingvīni. Tiem ir īpaša pazīme, dzeltanas uzacis :) Redzēt tos var periodos no Jūlija līdz Novembrim un no Janvāra līdz Martam... tā kā ir decembris, nesanāca man tos ieraudzīt.

Fox Glacier, varenais ledājs

Priecīga par pingvīniem dodos tālāk. Un nu jau mērķis ir Fox Glacier. Esmu dzirdējusi, ka tā ir pasakaina vieta ar burvīgiem skatiem.Īsāk sakot tas ir ledējs, kas visu laiku ir kustībā un kūstot ledum kalnu pakājē veidojas upe. Milzīga ledus masa. Neaptverams skats. Iepriekš nebiju pat iedziļinājusies šādās lietās, iespējams tāpēc, ka mūsu augstākais kalns ir 400m augsts un nekāda kūstoša ledāja mūsms nav. Lai vai kā esmu apburta no skata vien. Un šeit tas nav vienīgais tāds. Tie ir vairāki un Fox Glacier ir 3 lielākais Jaunzēlandē. Apskatos, izstaigāju savas takas  un nākamajā dienā dodos uz nākamo ledāja vietu, kas ir 25min braucienā - Franz Josef Glacier, kas ir tikpat varens ledājs... Bet sajūtu ziņā, šis ir tāds it kā tu pats būtu daļa no tā visa. Nezinu, kas tieši, bet šī vieta man lika apstāties. Sajūtas tādas, it kā laiks būtu apstājies. Kaut arī lietus, kaut arī draņķa laiks un mākoņi visapkārt.. tās sajūtas ir vienreizējas. Iespēja noīret helikopteri par pārsimt dolāriem var doties tieši augšā pie ledāja. zilzili ledus gabali... kā jūra. Es gan pataupīju šo burvīgo iespēju citai reizei, jo laika apstāklis nebija tam labvēlīgs.

Fox Glacier otra puse

Franz Josef Glacier, tur tālumā tas ledājs ir

Nelielā izkārtne, kurā pamanīju Andra Apses vārdu

Kad ierados Franz Josef pilsētiņā, izbraukāju to krustu šķērsu, lai zinu kur kas atrodas un noskatīju iespējamo nakstmītni. Pa ceļam ievēroju, ka tādā kā nekurienes vidū ir Galerija... pie sevis nosmaidīju un domāju, skaisti, bet noteikti tā līdz galam nenovērtēta, apmeklētāju ziņā... pēc kāda brīža, kad devos atpakaļ braucu garām tai pašai galerijai. Un kā nu ne, acis iepletās kad ieraudzīju galerijas nosaukumu - Andris Apse Gallery. Es kā mēma "metu ripā" un braucu iekšā skatīties. Un tavu brīnumu, tiešām - slavens latviešu fotogrāfs, kurš pavadījis visu savu dzīvi Jaunzēlandē, pēc pārcelšanās pirmskara laikā no Latvijas 6 gadu vecumā kopā ar ģimeni. Ārkārtīgi skaistas fotogrāfijas. Pavadīju galerijā kādas pāris stundas, runādama ar darbinieci Lauren, meiteni no amerikas, kas izstāstija un parādīja par viņa dzīvi un darbu. Pašu Andri gan nesatiku, jo dzīvojas citā miestiņā. Bet sajūtas labas. Tādas īpašas. Tāds lepnums par saviem tautiešiem.

Andra Apses foto galerija

Pancakes rocks jeb pankūkklintis

Pēc Franz Josef turpināju ceļu uz Greymouth, bet kaut kā ir vietas, kas mani nevelk. Vabūt tā ir sagadīšanās ar nelabiem laika apstākļiem vai kaut kādām sadzīviskām ķibelēm, bet ļaujos savai intuīcijai un nepalieku vietās, kur šķiet, ka to nevajag darīt. Tad nu devos tālāk uz Punakaiki, kur atradu fantastisku vietu, tieši blakus okeānam. Tur pavadīju 2 dienas :) Un vispār tā vieta man ļoti ļoti patika. Atradu savu akmeni uz kura sēdēju un meditēju.. laiks paskrēja nemanot un to pēc tam redzēju uz savas sejas, jo saules brilles, 3 stundas meditējot, bija iesauļojušās :D tad nu mēģinu tikt pie viena toņa iedeguma :) Punakaiki ir īpaša vieta ar to, ka tur var redzēt īpatnējas klintis, kas tiek dēvētas par pankūkklintīm. Zinātniekiem ir tikai nojausma par to kā tās ir radušās un kapēc tieši tādas. Pavadīju šai vietā pāris dienas un devos tālāk. Nākamā pietura bija roņu kolonija, kurā varēja redzēt kā dzīvo roņi, protams no diezgan liela attāluma, lai viņus netraucētu. Pavēroju tos kādu brīdi, izstaigāju visas takas un atkal devos ceļā.

Mana kariete un māja :)

Viena no manām mīļākajām vietām Punakaiki

Roņu kolonija un bāka pašā otrā galā, labs pārgājiens sanāca

Beidzot tiku līdz vietai, kuru man ieteica Lauren no Andra Apses galerijas. Gentle Annie ir tā vieta, kur esmu apmetusies vismaz uz 3 dienām. Un viņai bij taisnība par visim 100. Pasakaina vieta no kuras negribās doeties prom. Tādā nekurienes vietā, pavisam tuvu okeānam, ar mazu kafejnīcu un super foršiem cilvēkiem. Te ir mierīgi. Labi. Un te var dzīvot savu mierīgo dzīvīti, satikt daudz ceļotāju no visām pasaules malām. Ir atlikusi vēl viena pilsētiņa, ko apskatīt un tā ir Karamea, tad būšu izbaudījusi visu Ritumu krastu Dienvidu salai.

Gentle Annie - vieta, kur laiks apstājas

Kas tālāk? Nezinu. Plāna nav. Un tas ir pats labākais plāns :)

Būs vēl - uz tikšanos 🌎😍

Realitāte

Reizēm es prātoju - kas ir tas ceļš pa kuru eju, redzu un jūtu? Vai katra diena ir krāsu un prieka pilna..?
Ir! Bet ne vienmēr tas ir skaidri saskatāms.
Runājot par darba meklējumiem šeit.. Esmu saskārusies ar daž ne džādām situācijām, bet vienu zinu skaidri, nokārt degunu un rokas nedrīkst!

Kivi augļu pakotava

Tā jau vien liekas, ka te iespējams viss - tik brauc šurp un izvēlies, ko vēlies, bet ne vienmēr tā tas ir. Man par laimi tiešām paveicās nokļūt kiwi augļu pasaulē (Bay of Planty) un es teiktu nejauši, jauši, nonākt Kiwi Produce mazajā pakotavā, kur visi draudzīgi un mīļi.. Bet šī labvēlība savā ziņā bija jānopelna.. t.i. lai vai cik šeit cilvēki saprotoši un atsaucīgi, saskāros ar tādiem, kas šķiro un vērtē Tevi pēc tā vai esi vietējais vai kārtējais iebraucēs un piķa pelnītājs. Nācās tā kārtīgi pacensties, lai es varētu iekļautis šajā sabiedrībā.. kaut vai saprast sarunas un spēt komunicēt, nevis tikai izpildīt komandas, kas dotas vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Brīžos, kad strādājām, vietējie izdomāja uzspēlēt kādu vārdu spēli un Tu saproti, ka nesaproti, ko tie pārējie runā... jūties nedaudz muļķīgi.. bet tad pienāk Tava kārta, met uz labu laimi kaut ko ārā.. Reizēm trāpi, reizēm nē.. un tad redzi citos smīnu un kādu repliku, ja anetrāpi.. Norij to un domā par to, ka esi šeit, jo nedaudz jāpiekrāj naudiņa mašīnai, lai var ceļot un baudīt... Kā par nelaimi šogad sezona ir ļoti slikta un laikapstākļi ir pilnīgi nepiemēroti kivi augļu lasīšanai un tādēļ arī pakošana kavējas... līdz ar to naudiņu iekrāt neizdodas tik ātri, cik plānots..

Šādās un ne tikai šādās paciņās tika sapakoti kivi

Lai ietaupītu nolemju piestrādāt hostelī, kurā dzīvoju. Tas ir liels - 350 cilvēkiem. Lielākoties tieši strādnieki no apkārtējām salām sabraukuši, lai nopelnītu kādu naudiņu. To viņi dara regulāri jau daudzus gadus. 300 cilvēku koplietošanas telpas ir nepārtraukti jāuzkopj un to dara tie, kas vēlas ietaupīt, jo ir iespēja tīrīt par dzīvošanu. Tad nu birstes un lupatas rokā un aiziet. 2h darbs 4 dienas nedēļā. Domādama par to, ka darbs ir darbs un svarīgi ir to padarīt labi un kārtīgi, jo jebkurš darbs māca darītāju. Un ja jau es varu berzt mājās podu un tīrīt plīti un mazgāt grīdas - ar ko atšķiras šis darbs? ar vairākiem podiem, plītīm un daudz nopietnākiem tīrīšanas līdzekļiem.. Visam sava nasta.

Kiwi Corral, vieta kurā dzīvoju kopā ar vēl 300 tādiem kā es

Sakrāju naudu, nopērku auto, atbraucu uz tik slaveno kūrortu ar it kā tik daudzām iespējām.. tai skaitā arī darba iespējām.. bet kā tad ir patiesībā?

Mans jaunais rumaks

Konsultējoties ar vietējo darba aģentūru, sastādu savu CV. Jau laicīgi tiek sūtīti pieteikumi uz dažādām pozīcijām, kas kaut cik atbilst darba pieredzei un izglītībai.. Atbraucot uz vietas, rokās 20 kopijas. Doma, ja nesanāk attālināti, tad jāmet kauns pie malas un jāiet katrā vietā, kas uzrunā.. 16 iestādēs ir informācija par mani... tikai vienā no tām, mani palūdz atnākt nākamajā dienā uz pārrunām - Indiešu restorānā, par viesmīli uz pus slodzi. Protams piekrītu un atnāku. Esmu priecīga, jo tas ir labāk nekā nekas.

Indiešu restorāns - Tandoori Palace

Protams, tas nav nekāds pirmās klases restorāns, bet gan līdzinās tādai kafejnīcas tipa iestādei ar gandrīz restorāna manierēm. Sāku strādāt un man par laimi Indiešu virtuve man nav sveša un varu diezgan ātri pielāgoties viņu ritmam. Jūtu, ka restorānā ir tik daudz sīku lietu, ko varētu uzlabot, pielabot un padarīt patīkamāku. Saprotu, ka nevaru tā ņemt un izrīkot visus sakot, ka Jums te viss ir nepareizs.. Bet aprunājoties ar vadītājiem un maz pamazām lietas uzlabojas. Jau pašā sākumā tieku brīdināta, ka strādāšana nebūs nekāda lielā, jo ziema kaut kur ir aizkavējusies un tūristu nav tik daudz kā citos gados. Es protams piekrītu visam, jo darbu tak vajag.

Vieta, kur nakšņoju savā auto

Dzīvoju savā mašīnā. Bet tas ir dārgi (jo tāpat vien ielas malā nedrīkst nakšņot savā auto, tas jādara speciālās vietās, kuras protams maksā) un paliek ļoti drūmi, jo laika apstākļi nav tie labākie - visu laiku līst. Augšā sniedziņš, lejā - lietus. Dzīvot mašīnā ir forši, līdz kamēr nepienāk aukstums un slapjums... viss ir kompakti sapakots un sasaiņot un ejot uz virtuvi vai dušu, kā par nelaimi vienmēr kaut kas tiek aizmirsts.. kad izrāpies no mašīnas un ārā līst kā pa Jāņiem, aši, aši savās visas mantiņas un skrien uz dušu, kura atrodas kādus pārsimts metrus no auto. Tad, kad esi ticis līdz dušai, saproti, ka dvielis tak palika mašīnā... Lai varētu aizmigt un justies kaut cik silti - katru vakaru jāsildās karstā dušā, lai kāju pirstiņi ir silti un tad aši, āši skriešus uz mašīnu un guļammaisā iekšā. Tad ir silti. Vispār gulēt bija tīri labi, bet no rītiem traki riebīgs bija kondensāts, kas pie logiem un lūkas sakrājies. Tā kā mašīna nav nekāda lielā, iespēja, nepieskārties bija gandrīz nekāda. Tik ļoti biju noilgojusies pēc gultas un sausuma un kaut vai vienkārši izstaipīšanās kājās stāvot. Kāpēc tad dzīvoju mašīnā tik ilgi? Tāpēc, ka visus labos un lētos īres variantus izķer momentā. Bet pēc kāda laika pienāca arī mana laimīgā diena un visbeidzot tiku pie mājām. Pasakaini skaistā vietā ar brīnišķīgu skatu uz kalniem. Bet kā jau kūrortā, šeit nekas nav lēts un arī īre sit pa kabatu. Un mans pusslodzes darbs ir pēc iespējas ātrāk jāpārvērš pilna slodzes darbā.

Erik's Fish and Chips 

Vēlreiz pieķeros pie sava CV uzlabošanas un šoreiz to padaru acij tīkamāku un stipri saīsinot un pieliekot bildi klāt. Nosūtu dažām iestādēm savu pieteikumu, kuras meklē darbiniekus ar vietējās avīzes palīdzību. Un kā nu ne - jau nākamajā dienā saņemu epastus un zvanus, ar aicinājumu uz pārrunām. Pus pa jokam nosūtīju pieteikumu vietējai Fish and Chips ēstuvei, kura ierīkota treilerī un ir labākie savā jomā šajā pilsētā. Un tik tiešām gardi un patīkami. Aizeju uz pārrunām. Tās manuprāt, bija manas mūžā garākās pārunas - teju 1,5h garumā. Ēriks, ēstuves īpašnieks, ir ļoti interesants tipiņš un viņa galvenā raize ir vai es protu runāt un saprast angļu valodā pieteikami labi. Viņš arī izlemj uzzvanīt uz Kivi pakotavu, lai pārliecinātos, ka es esmu vērtīgs darbinieks. Un par laimi, Kiwi Produce bija tiešām priecīgi un ļoti apmierināti ar manu darbu. Dabūjis labas atsauksmes Ēriks zvana man un saka, ka pēc nedēļas varu sākt strādāt.

Grazë restorāns

Bet kamēr tas viss notiek, es esmu paspējusi jau aiziet uz vēl kādām pārrunām, kas ir fantastiskā vietā 10 min braucienā no pilsētas. Ļoti atgādināja Kroņauces Zoltneru, kas ir nekurienes vidū, bet ar savu īpašo atmosfēru un stilu. Tur gan prasa diezgan pieredzējušus darbiniekus... Bet pārrunas norit ļoti mierīgi un draudzīgi un īpašnieks ir viens no retajiem šeieniešiem kas zin, kur ir Latvija un pat ir bijis Rīgā. Tad nu puse no sarunas bija par manu mīļo Latviju :) Un kā nu ne, ja jau viss reizē, tad reizē - Indiešu restorāns ir izdomājis man dot vairāk stundas darba. Tāda neliela dilemma, ko nu darīt? Kur būs labāk, to jau nevar zināt...

Redz kā joks jokam un te nu es esmu :) Redzēsim, ko dzīve atnesīs!

Dienvidu sala - cita pasaule

Atkal čemodāni sakravāti. Šorezi dodos uz Jaunzēlandas Dienvidu salu. Tur kā tauta lēš ir brīnumaini skaisti. Plāns lidot uz Christchurch tur nedaudz padzīvoties, nopirkt auto un tad braukt uz tūristu iecienīto Queenstown. Domāts darīts :)

Ierodos Christchurch'ā. Pēc nostāstiem šī ir apbrīnojami skaista pilsēta, bet diemžēl māte daba 2011. gadā to nopostīja ar spēcīgu zemestrīci.

Christchurcha's katedrāle pirms zemestrīces..

un pēc...

Pilsēta šobrīd ir nedaudz baisa, jo ir daudz pamestu, pussagruvušu ēku.. daudz stalažu un remontdarbu.. veikali, kafejnīcas, bankas ir izveidotas pagaidu konteineros.

Līdz ar bēdīgo skatu uz nopostīto pilsētu, šeit ir manāmi izcili mākslas darbi..

Šeit padzīvojos, apskatu apkārtni un cītīgi meklēju auto... un par laimi, man izdodas atrast īsto - savējo! :) Par ļoti pieņemamām naudiņām nopērku Honda Odyssey no kāda vācieša, kas grasās doties mājās un ir izmisumā ar auto pārdošanu. Tāpēc arī piekrīt jebkurai cenai, ko nosaucu :) Tikusi pie auto, saprotu, ka vajag ieviest dvēselīti tajā un pirmais ko daru - ķeros klāt pie tā tīrīšanas. Uhhhh, visa diena tika pavadīta, pucējot un iepazīstot manu jauno ceļabiedru :) Un + tajā, ka auto nāca ar visu iebūvēto gultu un visiem piederumiem ceļošanai, kas man ietaupīja diezgan daudz naudiņas. Auto pārreģistrēšana notiek 2 minūšu laikā un to var izdarīt jebkurā pasta nodaļā par nieka 10$. 

Lūk - tikusi pie auto nu varu droši ceļot tālāk - galamērķis Queenstowna. Tur kā tauta lēš ir skaisti un var atrast darbiņu, kas man tā kā ļoti vajadzīgs, jo visi ietaupījumi iztērējās auto iegādei.
Diezgan tāls ceļš mērojams no Christchurchas līdz Queenstownai, tāpēc izlemju braukt caur Lake Tekapo un tur arī nakšņot. Ezera ūdens krāsa ir apbrīnojami zili zaļa. Apkārt esošie kalni un skats tiešām neaprakstāmi skaists. Ārā kļūst auksti un naktī it īpaši. Protams ne tik auksti kā Latvijas ziemās.

Ezers Tekapo

 Rīts pie ezera. Skaists un auksts saullēkts un diemžēl zilzaļo ezeru nerdzēju, jo rīta migla pārklāja to līdz pašām kalnu virsotnēm.

 Un kas par brīnumu - mazie zaķīši lēkā visapkārt un it nemaz nebaidās no cilvēkiem. 

 Ļoti skaistā un mierīgā pilsēta Wanaka - 100km pirms Queenstown'as. 

 Pa ceļam uz Queenstown'u kāds pārsteigums - krūts vēža akcijas ietvaros ceļa malā ulalālāaa :)

 Queenstown'a - ļoti skaista un dzīva. Pilna ar slēpotājiem un tūristiem. Šeit dzīve kūsā uz nebēdu.

Dzīve Queenstown'ā nav lēta, bet nav arī garlaicīga. Plānā ziemu pavadīt šeit, jo tie kalni, tie kalni... Nevaru vien sagaidīt, kad tikšu pie snowošanas :) Viss jau protams nekrīt no zila gaisa, tāpēc veselu nedēļu dzīvoju mašīnā :) Skraidīju apkārt ar savu cv, mēģinādama iekārtoties darbā par viesmīli, bet tādu kā es te pilns. Bet neatlaidība un mērķtiecība ir laba lieta un par laimi dabūju darbiņu  indiešu restorānā. Tad nu nākamais solis - atrast vietu, kur dzīvot, jo dzīvot mašīnā paliek aizvien grūtāk. Aukstums un visa pakošanās.. Lietus un slapjums... Brrr.. un te atkal neatlaidīga un nepārtraukta meklēšana pēc dzīvesvietas... Gribētāju izīrēt māju/dzīvokli/istabu, ir pār pārēm un jābūt ļoti naskam un veiklam. Un kā nu ne - te arī mana laimīgā loze - 5min brauciena attālumā no centra ar ārkārtīgi skaistu skatu uz kalniem - manas pagaidu mājas. 

Viesistaba ar kamīnu un lielisko dīvānu :)

 Apbrīnojami skaistais skats pa virtuves logu - tā vien gribas gatavot un mazgāt traukus :D 

Lūk tā! Dzīve ir skaista! Bučas Jums visiem no šīs zemes! :)